Kas ir zemesgrāmata

Zemesgrāmata ir datu bāze, kurā atrodama informācija par Latvijā reģistrētajiem īpašumiem, to īpašniekiem. Būtībā tas ir nekustamā īpašuma reģistrs. Zemesgrāmatā atrodama gan informācija par īpašuma vēsturi – kam tas piederējis – gan par tagadējiem īpašniekiem vai īrniekiem (personām, kuru valdījumā nodota zemesgrāmata), gan par ķīlām un pārdošanu. Zemesgrāmata noder, lai apstiprinātu īpašuma tiesības vai to neesamību, kā arī citas lietas – tur tiek ierakstītas arī ziņas par īpašumu nomu un dāvinājumu. Zemesgrāmatu kontrolē Zemesgrāmatu likums.

Svarīgākās ziņas, kas par īpašumu atrodamas zemesgrāmatā

  • Zemesgrāmatā ieraksta visas tiesības, kas saistās ar kādu nekustamo īpašumu – mājokli, zemi. Tajā tiek ierakstīti arī tiesību nodrošinājumi un ierobežojumi, kā arī visi saistītie grozījumi.
  • Tātad zemesgrāmatā varat apskatīt īpašuma vēsturi, uzzinot, kam tas pieder un ir piederējis, kā arī redzēt ar to saistītos apgrūtinājumus – vai tas nav ieķīlāts, arestēts, vai tajā nedzīvo īrnieki. Tomēr šī informācija pieejama tikai īpašuma īpašniekam – ne īpašnieka vārdu, ne noslēgtos darījumus, apgrūtinājumus (ķīla, īrnieki, citas līgumsaistības, kas nostiprinātas zemesgrāmatā) tur atrast nevar. Tāpat nevar atrast arī cilvēku vārdus, kuriem ir tiesības uz šo īpašumu.

Vai pārdodot/pērkot īpašumu, darījums obligāti jāieraksta zemesgrāmatā?

To ir ļoti stingri ieteicams darīt, jo pretējā gadījumā īpašnieks paliek iepriekšējais saimnieks. Lai gan pārdevējs potenciāli var iegūt vairāk, ja darījums netiek apstiprināts īpašumu reģistrā – piemēram, vēlreiz pārdodot īpašumu, – arī pārdevējs var zaudēt, jo, piemēram, zemes nodoklis tiek piedzīts no īpašnieka. Bet īpašnieks ir norādīts zemesgrāmatā. Savukārt pircējiem darījuma nenostiprināšana zemesgrāmatā saistās ar reāliem draudiem zaudēt īpašumu.

Zemesgrāmatas ziņu veidi

Zemesgrāmatā saistībā ar īpašumu tiek veikti divi ziņu tipi – ieraksti (panti) un atzīmes. Ieraksti ir saistīti ar tiesisku (likumisku) darījumu. Piemēram, ieraksts var būt līgums par īpašuma iegādi un pārdošanu, kā arī tiesas spriedums vai citi ar likumu saistīti ieraksti (piemērs – tiesas lēmums par īpašuma atsavināšanu). Savukārt atzīmes nodrošina vai ierobežo tiesības rīkoties ar dzīvokli. Piemēram, ja ir līgums par dzīvokļa iegādi uz nomaksu, tas jānostiprina zemesgrāmatā ar atzīmi, ka ar dzīvokli nevar veikt noteiktas darbības – atsavināt, dāvināt, pārdot, apgrūtināt īpašumu.

Zemesgrāmatas izdevumi, pērkot īpašumu

Pērkot īpašumu, kas ir biežākais, kāpēc cilvēki interesējas par zemesgrāmatu, pircējs parasti apmaksā izdevumus, kas saistās ar lietu juridisko pusi. Visbiežākās izmaksas ir par līguma sagatavošanu (pie jurista vai notāra – no €50 līdz €80), kā arī nostiprinājuma līgums (pie notāra – €70-€90), tāpat arī Zemesgrāmatas nodevas, kas iekļauj kancelejas nodevu €14-€22 kā arī valsts nodevu – 2% no summas. Visbiežāk šīs izmaksas sedz pircējs, taču dažkārt puses mēdz vienoties par citādāku izdevumu segšanas kārtību.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *