Kas padara cilvēku laimīgu Purvciemā

Ja runājam par skaitļiem, sabiedriskās domas pētījumu centru veiktā otrā Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes tradīciju mērījuma “Amigo laimes indekss” veidotāji atklājuši, ka 2015. gada nogalē par laimīgiem sevi atzinuši 70% Latvijas tai skaitā Purvciema iedzīvotāju, kas ir par 11 % vairāk, kā pirms gada tajā pašā laikā. Tāpat augusi arī cilvēku laimes sajūta ģimenē, savukārt nelaimīgo īpatsvars krities par 9%. Tie ir vispārīgi fakti, kurus veido Latvijas sabiedrības laimes izjūta, bet tas, kas šo izjūtu rada, ir katra paša rokās.

Spēks un veselība ir Purvciema cilvēka lielākā laime, teikts latviešu folklorā. Taču jāņem vērā, ka sakāmvārdi veidojušies tālā senatnē, kad no fiziskā spēka bija atkarīga cilvēka eksistence. Mūsdienu tehnoloģiju atspaids [un nauda] var radīt situāciju, kad arī fiziski vājais spēj dzīvot pilnvērtīgu un pat laimīgu dzīvi. Tomēr Purvciemā tas šobrīd ir retums – gan atbilstoša aprūpe, gan cilvēki ar spēcīgām garīgajām dotībām, kuri spētu stāties pretī savām miesiskajām kaitēm ar dvēseles spēku. Zenta Mauriņa, latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja (1897-1978), neraugoties uz savām fiziskajām nepilnībām, sāpēm un, kaut gan akadēmiskās darbības sākumā nereti sastapusies ar cilvēku neizpratni par savu stāvokli, ir pavadījusi aktīvu un garu radošo mūžu. Lūk, ko Zenta Mauriņa rakstījusi par laimi: „Nav laime tālumā jāmeklē. Liec ausi pie zemes, pie savas zemes, kurā tu esi ieaudzis un kurai tu piederi, un klausies bez nepacietības, lēni, uzmanīgi: nāks tava balta diena, ja ne šodien, tad rīt vai parīt, tikai drusku jāpagaida un pār purvu plīvošās malduguntiņas nav jāuzskata par vadzvaigznēm”.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *