Kur ir zemākie siltuma tarifi Latvijā?

Pēdējo desmit gadu tendence rāda, ka cilvēki labprāt pārceļas dzīvot tur, kur tiem piedāvā labākus dzīves apstākļus. Protams, es domāju par Īriju un Lielbritāniju. Bet vai ir iespējams rast izdevīgākus nosacījumus pašu mājās? Tu vari salīdzināt, kura pašvaldība piedāvā vislabvēlīgākos nosacījumus ikdienas dzīvošanai, sākot kaut vai ar siltuma tarifiem.

Ziņu portāls lsm.lv šā gada februārī ziņoja, ka gada pirmajā mēnesī augstākie siltumenerģijas piegādes tarifi Latvijas pašvaldību vidū bijuši Jūrmalā, Cēsīs un Olainē. Kaut gan Jūrmalā apkures tarifi ir kritušies jau kopš 2013. gada, vēl joprojām siltumenerģijas izmaksas ir augstas. Cerība samazināt apkures izmaksas ir, izmantojot jauno šķeldas katlumāju, kurā patlaban tiek veiktas pārbaudes. Šobrīd siltums Latvijas apkures ziņā dārgākajās pašvaldībās maksā 68,03 eiro par megavatstundu Jūrmalā, kas pat ir par 10,5% mazāk nekā pirms gada, 67,91 eiro par megavatstundu Cēsīs (par 18,23% zemāks), 67,6 eiro par megavatstundu Olainē (kritums par 5%). Aiz tām seko Ķekava un Saldus.

Savukārt lētākā siltumapgāde Latvijā, saskaņā ar lsm.lv, ir Balvos (48,38 eiro par megavatstundu). Jau 2010. gadā šķeldas izmantošana Bauskas katlumājā solīja iespēju nepaaugstināt centralizētās siltumapgādes tarifu un būtiski samazināt atkarību no fosilā kurināmā cenas palielināšanās. Kuldīgā šie tarifi ir attiecīgi 49,8 eiro par megavatstundu. Arī šī pašvaldība izmanto šķeldas apkuri. Tas ir izdevīgi jo īpaši tādēļ, ka Kuldīga ir bagāta ar mežiem. Madonā siltumenerģijas piegādātāja cena ir 50,68 eiro par megavatstundu. Madonā ir šķeldas apkure, jo tās izveidošana izmaksājusi mazāk, kā savulaik mazuta iekārtu uzstādīšana. Ar nelielām izmaksām lepojas arī Ludza (52,85 eiro par megavatstundu) un Līvāni (53,93 eiro par megavatstundu).

Kā redzams, šķeldas izmantošana ir viens no faktoriem, kas nosaka zemāku apkures tarifu. No kopējā izmantotā atjaunojamo energoresursu patēriņa šķelda radīja 29% 2009. gadā, bet 30% – 2010. gadā. Taču dažādās apdzīvotajās vietās tarifi atšķiras ne vien atkarībā no izvēlētajiem siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet arī no siltumapgādes sistēmas tehniskā stāvokļa, katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskajām un citām īpatnībām (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju daudzums un tamlīdzīgi). Piemēram, Preiļu novadā ir gan šķeldas, gan gāzes apkure. Perspektīvā iecerēts, ka apkure varētu notikt tikai ar šķeldu, jo tas varētu būt lētāk. Taču – tā būtu jāiepērk no citām pašvaldībām, jo pašu novadā tās var nepietikt. Jēkabpilī par vienu megavatstundu tiek prasīti 56,53 EUR, un jēkabpilieši saņem gāzes, šķeldas, kokskaidu granulu un malkas radīto siltumu.

Kopumā Latvijā norit centieni izmantoto atjaunojamo energoresursu patēriņu palielināt, lai sasniegtu ES noteiktos 40% no kopējā enerģijas ražošanas apjoma līdz 2020. gadam. Valstij jāturpina mainīt enerģētikas politikas nostādnes, jāpalielina enerģētikas izmantošanas efektivitāte.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *